Kamēr Latvijā vēl tikai diskutē par pārtikas atlikumiem un ko ar tiem iesākt, Latvijas Samariešu apvienības Pārtikas banka “Paēdušai Latvijai” 2017. gada laikā no izmešanas izglābusi 14 tonnas pārtikas 26 786 eiro vērtībā. Ar šiem ziedojumiem tika papildinātas labdarības akcijās savāktās 12 099 pārtikas pakas.“Gada nogalē, tiekoties ar citu Eiropas valstu Pārtikas banku kolēģiem, viena no galvenajām tēmām bija pārtikas atlikumu samazināšana. Tika aplūkoti arī ļoti veiksmīgi piemēri, kur, piemēram, ir izveidoti ļoti gaumīgi un moderni sociālie restorāni, kuri ikdienā strādā ar pārtiku, kurai tūlīt beigsies derīguma termiņš. Tā vietā, lai pārtikas tirgotāji to izmestu, veidojot kārtējos pārtikas atkritumu kalnus, ir radīta sistēma kā šo pārtiku par simbolisku samaksu pārdot vai pat ziedot. Tālāk jau pārtika tiek vai nu attiecīgi apstrādāta šādā restorānā vai ziedota trūkumā nonākušajiem,” stāsta Pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle. Viņa arī uzsver, ka Latvijā diemžēl joprojām pastāv aizspriedumaina attieksme pret nocenotu pārtiku, gan pārtiku, kurai tūlīt beigsies derīguma termiņš. “Diemžēl, lai mainītu šo attieksmi, ir jāveic liels informatīvs darbs ilgtermiņā un jāstāsta cilvēkiem, ka daudzi produkti ar derīguma marķējumu “ieteicams līdz” pat pēc termiņa beigām ir vēl pietiekamā kvalitātē lietošanai uzturā,” uzsver A.Kraukle.

Jau aprēķinās, ka Latvijā katru gadu mājsaimniecības, lielveikali, sabiedriskie ēdinātāji, ražotāji un fermas izmet ārā vairāk nekā 500 tonnas pārtikas produktu. Taču daudzi pārtikas produkti ar derīguma marķējumu “ieteicams līdz” pat pēc termiņa beigām ir lietošanai uzturā derīgi, likumdošana nosaka, ka tos nedrīkst nodot tālāk lietošanai.

Jau 2017. gadā Pārtikas banka “Paēdušai Latvijai” aktīvi piedalījās dažādās tikšanās reizēs ar Pasaules Pārtikas banku un citām Pārtikas bankām no visas Eiropas, lai diskutētu par iespējām samazināt izmestās pārtikas apjomus. Vairākās Eiropas valstīs likumdošana ir sakārtota tā, ka noteiktus produktus, kuri ir derīgi lietošanai uzturā, drīkst atdot labdarībā trūcīgā nonākušajiem vai arī pārdošanai par dažiem centiem. Tā piemēram, arī Lietuvā jau no aizpagājušā gada ir mainīta likumdošana, lai pārtikas tirgotāji pārtiku ar marķējumu “ieteicams līdz” varētu atdot labdarībai. Arī Eiropas Komisija pašlaik strādā pie ieteikumiem Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai uzlabotu situāciju pārtikas atkritumu jomā, kas ietekmē kā dabu, tā arī sabiedrību. Kā minēts EK izstrādātajā Pārtikas atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā – vairākas dalībvalstis atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā prioritārā secībā norādījušas, ka efektīvākā cīņa ar pārtikas atlikumiem būtu to novēršana un ziedošana.

Pārtikas banka “Paēdušai Latvijai” 2017.gadā kopumā sniegusi palīdzību 23 000 trūkumā nonākušām personām visā Latvijā.

Par Latvijas Samariešu apvienību: Biedrība „Latvijas Samariešu apvienība” (LSA) ir brīvprātīga, neatkarīga, kompetenta, inovatīva, dinamiska un uz praktisku rīcību orientēta sabiedriskā labuma organizācija, kuras devīze ir „Palīdzēt dzīvot”. Latvijā Samariešu apvienība ir viena no lielākajām nevalstiskajām organizācijām. Samariešu apvienība ir sertificēta kā daudzu sociālo pakalpojumu sniedzējs, ārstniecības un izglītības iestāde. LSA piedāvā daudzus sociālus, medicīniskus un apmācības pakalpojumus, kas klientiem ir pieejami gan ar pašvaldību vai darba devēju līdzdalību, gan arī individuāli.

Papildu informācija:

Baiba Pare Latvijas Samariešu apvienības komunikācijas speciāliste Tālr. 28618033 e-pasts: [email protected]

Agita Kraukle Latvijas Samariešu apvienības Pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” vadītāja Tālr. 67518289, 22033700 e-pasts: [email protected]